Esmu apjukusi.

Nedaudz palasīju savu blogu. Cik gan jocīgi. Man tik svarīgi bijis būt izklaidējošai. Vecie ieraksti ir tik tukši un nepatiesi. Jā, man patīk dažreiz muļķoties un runāt blēņas, bet tā neesmu es, kas to rakstīja. Esmu kas  vairāk par tām muļķībām. Bet cik savādi, ka agrāk nesapratu, ka varu būt es pati! Jo mazāk samākslotības, jo labāk! Man patīk cilvēki, kas ir patiesi savās darbībās, vārdos.. Kāda jēga kādam izpatikt, ja tas principā nevienu nemaz neinteresē! Katram ir pašam sava dzīve, un nevienu neinteresē, ja tu kaut ko neizdari ne tā! Interesanti, ka man vajadzēja 20 gadus no savas dzīves, lai nonāktu pie šādas atziņas! It kā jau visur ir rakstīts, teikts, skandināts - Esi tu pats! Bet to ir vieglāk pateikt, kā izdarīt! Jo vajag drosmi, lai pasaulei parādītu, kas tu patiešām esi, bez visām maskām un viltus smaidiem. Un tad, kad tu beidzot atveries un esi tu pats, tu sāc saprast, kas tieši patīk un ko vēlies darīt, lietas beidzot sāk izdoties un tu vari sasniegt ļoti daudz! Jā, un kad tu esi patiess, pamani, cik daudz tevī ir dīvainību. Bet mēs visi esam dīvaini! Labāk velti laiku, lai darītu to, kas patīk nevis slēptu savas dīvainības! Mēs katrs esam īpašs, un mums katram ir savs ceļš. Fallow no path, make your own! True! 

Ceru, ka arī Tu esi tu pats un necenties nevienam izpatikt! 

Lai jauka diena!